Bagātajiem un varenajiem tie nozīmē pasaulīgos priekus un izklaides. Tiem, kas pūlas atdarināt Jēzu, kam nebija ne gultas, ne mājas Piedzimšanas naktī, tie ir atteikšanās svētki, bet Garīga Prieka pilni.
Ak, kristīgā cilvēce, kas greznojat savus altārus un gatavojat svētkus, patiesi, Es jums saku, jūsu sirds ir tukša! Vai jūs neesat pārdomājuši, ka altāri, kurus jūs Man iekārtojat, un tēli, kas jums attēlo Mani, ir tikai izklaide jūsu acīm un ir tikai Dievišķā atdarinājums, kas ir ļoti tāls no realitātes? Es vienmēr esmu nācis dzīvot patiesas pazemības templī. Tā arī Es esmu mācījis jums pildīt savu uzdevumu — ar pilnu mīlestību un pašaizliedzību.
Šodien ir redzams, ka Mana Mācība nav spēkā — kristieši tās Būtību ir aizmirsuši, jo tie, kas mājas ietērpj sērās, sevi sauc par kristiešiem! Tie, kas lepojas ar lielumu un varu, kas ved karus — arī saka, ka esot kristieši. Tomēr ne visi seko šim paraugam un ceļam, daudzi mostas un atzīst, ka gara Lielums ir sirds Būtība, kurā ieligzdo tīrās, Dieva iedvesmotās cilvēka jūtas
Ir pagājuši ap divi tūkstoši gadu, kopš Es kā Cilvēks dzīvoju starp jums. To Es jums atgādinu, lai jūs redzētu, cik tālu jūs esat no Manas Mācības izpildīšanas. Mans Pilnīgā Cilvēka Paraugs sākās ar Piedzimšanas brīdi, turpinājās Manas bērnības un jaunības laikā, kamēr noslēdzās, Man izdvešot pēdējo elpas vilcienu uz Moku Krusta. Šis stāsts ir uzrakstīts ar Manām Asinīm, tas ir Dzīvības Grāmata un cilvēces Izpirkšanas sākums.
Es nācu dzīvot starp cilvēkiem, lai viņi saprastu, ka Tēva Mīlestība pret viņiem ir tik liela, ka Es ierobežojos tik tālu, lai varētu dzīvot cilvēciski kopā ar jums. Tālu no šādas Patiesības izpratnes bija to prinču koncepcija par Dievību, kuri uzraudzīja Mozum dotā Likuma izpildi. Bet kā gan viņi lai saprastu Dieva Dēlu nabadzībā, ja paši dzīvoja pārpilnībā? Kā lai viņi būtu noliekušies Jēzus, namdara dēla priekšā, ja paši jutās priviliģēti? Manu Mīlestības un Labsirdības Mācību viņi nesaprata. Mans šūpulis bija tik pazemīgs, ka no viņiem tam netuvojās neviens, pat ne lai apmīļotu vai vismaz uzmestu Man skatienu. Taču Daba gan sakustējās, uztverdama Manu Klātbūtni Cilvēka veidā, un tā savas valstības dažādos veidos atvērās, lai apsveiktu Mani un Mūžīgā Gaisma, simbolizēta vienā zvaigznē, pasludināja pasaulei Mesijas Atnākšanu.
Tagad Man nebija vairs vajadzības piedzimt par cilvēcisku radījumu, lai atkal tiktu cilvēku vajāts. Tagad Mana Gara Gaisma nāk pār jums, to saskatīs cilvēce un tajā varēs pazīt, kur tiek izliets Mans Vārds.
Šodien Es nāku kā Gaisma un kā Būtība piepildīt ar Mieru labas gribas cilvēkus, kas ar garīgu prieku ir pratuši atcerēties šo dienu un tos, kas kā nodevu ir dāvājuši Man savu sirdi.
— Patiesās Dzīvības Grāmata 248:37–45