Nāk laiks, kad Dievu visur pielūgs garā un patiesībā, un nevis Jeruzalemē un Garicima kalnā! — Tā jūs lasāt Rakstos. No tā izriet, ka katra cilvēka sirdī esošais gars, patiesība, pareizā atziņa, ticība, paļāvība un īsta mīlestība pret Dievu un savu tuvāko ir arī vienīgā patiesā klints un personīgi Manis dzīvi uzbūvētā baznīca uz tās, kas vienīgi spēj pretoties ellei mūžīgi. Viss pārējais ir tukšs cilvēku darbs, kas nav derīgs nekam un nesniedz ne mazāko aizsardzību pret elli, ja vien cilvēka sirdī nav patiesās Pētera klints un uz tās uzbūvētās dzīvās baznīcas.
Tādēļ arī jautājums, kura no ārējām, redzamajām, Manā Vārdā nosauktajām baznīcām esot tā pareizā, ir tukšs un bezjēdzīgs. Atbilde uz šo jautājumu ir un mūžīgi nevar būt nekāda cita, kā — neviena! Tikai sirds baznīca, kuru esmu veidojis Es, ir vienīgā pareizā, kas nodrošina aizsardzību pret elli uz mūžīgiem laikiem; viss pārējais ir pasaules perējums, pieder pasaulei un Manā priekšā tam nav nekādas vērtības!
Tā arī Manas Valstības atslēgas ir atrodamas tikai dzīvajā, vienīgi pareizajā baznīcā un nekad kādas pasaules baznīcas draudzē vai tās priekšniecībā. Kas tad tajā — cilvēka paša sirds Manis uzceltajā baznīcā viņa un viņa brāļu Zemes dzīves laikā tiks atraisīts vai saistīts, tas jau ir atraisīts vai saistīts arī Debesīs, jo šī vienīgi patiesā baznīca jau arī ir pašas Debesis — vai vēl skaidrāk: viss, ko cilvēks no šīs varenās mīlestības baznīcas darīs uz Zemes, tiks darīts jau Debesīs uz mūžību.
Tās tad arī ir īstās Debesu Valstības atslēgas — ja jūs atzīstat un mīlat pār visu Mani kā savu Svēto Tēvu un mīlat savus brāļus un māsas kā sevi pašus. Ja tas ar jums tā ir, tad jums ir Pēteris, pilnībā izbūvēta patiesā baznīca un Debesu Valstības īstās atslēgas. Bet viss pārējais ir nulle! Saprotiet to labi un dzīvojiet pēc tā! — Āmen, āmen, āmen.
— No J. Lorbera atklāsmēm