Tātad šodien arī tu uzraksti kautko humoristisku, bet pats par sevi saprotams: ia re vera (atbilstošu patiesībai). — Politika ir apvalks, ar kuru paši sevi visvairāk mīloši cilvēki viņu pašu labumam cik iespējams cenšas noslēpt daudzu viņu pasākumu akcijas, jo citādi pie to saskatāmības kāds patiesības un taisnīguma centīgs cilvēku draugs tomēr varētu iedrošināties kādam sevi pašu mīlošam jautāt: Ko tu dari, draugs? — Un ja uzrunātais nedotu nekādu atbildi, tad cilvēku draugs, kā reiz Kisehels Lemehu, varētu to ņemt aiz čupra, kāds atgadījums politiskajam patmīlim varētu būt nedaudz nepatīkamāks, nekā ja viņš pavisam smalki politiskā veidā vai pavisam inkognito spētu izpraktizēt dažus pūrus zelta.
Tā kā politika ir apvalks vai sega sevišķi pār egoisma un patmīlības grēkiem, visi politiķi ir uzskatāmi kā “apsegti ēdieni,” tikai ar to starpību, ka apsegti ēdieni parasti ir labi ēdieni, jā, ir kārums, kamēr politiķis ir pavisam slikts ēdiens, no kura ļoti daudzi nabaga labi cilvēki ēd pilsonisku nāvi.
Politiķi kā apsegts ēdiens gan arī pārsteidz viņu nepatīkamos patērētājus, bet nekad patīkamā, bet gan vienmēr nepatīkamā kārtā un kādā pilsoniskā sabiedrībā vienmēr izsauc lielākās sāpes. Tādēļ viņu priekšā katram ar tiesībām ir zināms slepens respekts, kas līdzinās tai drudžainajai godbijībai, ko izjūt daži dīvnieku nīdēji, kad ierauga kādu dubultmēli zibsnošu un uz viņiem dusmīgi baismi blenzošu Boa constrictor (milzu čūska), bet kāds neparasts respekts ir arī pilnīgi pēc kārtības, jo tāds politiķis nopietni garīgi arī nav nekas cits kā Boa constrictor, kas — kā zināms — savu upuri iepriekš nonāvē, lai tad ar prieku bez raizēm un rūpēm to apēstu aizstāvēties nespējīgākā stāvoklī.
Šī iemesla dēļ politiķi viņu izraudzītos upurus caur visādiem indes līdzekļiem arī cenšas apdullināt, nosmacēt, padarīt aklus un caur to, kā Boa constrictor, viņu laupījumu padara pilnīgi nespējīgu aizstāvēties, lai tad to vieglāk, kā mēdz teikt, aprītu.
Tādēļ lai katrs, kam ir darīšana ar kādu “apklātu ēdienu” no Boa constrictor, labi uzmanās, citādi viņš drīz pamanīs, ka politiķi jau sen pirms Jacksons ir atraduši sēra ēteri, lai bezpalīdzīgos cilvēkus narkotizētu līdz nāvei, kas viņiem patiesi nebija grūti, jo viņi cēlušies sēru purvu vislielākā tuvumā — jūs jau ziniet no kā.
Tādēļ vēlreiz teikts, ja jūs laicīgi un mūžīgi negribat tikt narkotizēti, uzmanieties no politiķiem! — Āmen.
— J. Lorbers, no grāmatas “Debesu dāvanas,” 23.7.1874