Mīļie bērni! Mana otrā atnākšana tādā veidā, kā tā patiesībā notiek, ir daudziem cilvēkiem tikpat nesaprotama, kā pirmreizējā, tāpēc, ka sirdis ir piepildītas ar materiālām vēlēšanām, kur viņi cer, ka pie Manas parādīšanās tās tiks piepildītas. Piemēram, daudzas sektas tic, ka viņas ar savu dievbijību Man esot labākas, nekā citas, un cer uz sevišķām goda vietām; viņas to neieskata, ka taisni šinīs egoistiskajās cerībās tuvāka mīlestība un īsta pazemība vismazāk ir ievērotas, kur, taču, šīs divas lietas ir nepieciešamas, lai Es viņiem varētu vairāk tuvoties! Citi cer iegūt labāku stāvokli ārīgi labākos laikos, un neatzīst manu gudro rīcību nedz pasaules valdīšanā, nedz tanīs likteņos, kurus Man vajag nolemt pār cilvēkiem, lai caur to viņus, ja vien iespējams, uzturētu svētlaimīgai mūžībai.
Tas nāk pa lielākai daļai no tā, ka caur aplamu Manas mācības izskaidrošanu un tās neievērošanu darbos, viņas gaisma vairs nespiežas cauri sirdīs, bet vairāk notiekas tikai grābstīšanās pa tumsu, pie tam visvairāk nožēlojamais ir tas, ka šis garīgais bads nemaz netiek atzīts un sajusts, pavisam otrādi, daudzi mācīti vīri uzstājas ar saviem uzskatiem, ka liekas, it kā tagad šinī apgaismošanas laikā Dieva valstība esot pavisam klātu!
Bet Es jums saku: Pārbaudiet, vai tie dievišķie vārdi jūs apmierina, kuri tiek lasīti, bez kā jūs no Gara tiktu pamudināti tos dzīvē izvest? Viņi gan jums kā skaņa garām noskanēs, un, ja daudz, tad meklēšana pēc kā jauna tos jau nolasītos padarīs nevērtīgus; aiz tā visai daudz jau dotā, jūs neatzīstat to mazumu, kas visu satur, un kas tanīs īstos vārdos ir saņemts: Mīlestība uz Dievu un cilvēkiem.
Lai šo mīlestību atkal vairāk liktu sirdīs, Es tagad no jauna nāku pie cilvēkiem, un Pats klauvēju pie visiem, kuri Mani godīgā nolūkā meklē un tālab lūdz: “Nāc, Kungs Jēzu, nāc drīz!” Un, ja tādai dvēselei arī būtu nepareiza sajēga par Manu nākšanu, Es viņu apgaismošu, un svētīšu viņas kluso turēšanos pie Manis.
Tādu dvēseļu labad Es vienmēr esmu lietojis sevišķus līdzekļus, lai var patieso debesu maizi atkal tīru baudīt, kura nu no garīgi akliem skolotājiem ar visādām piedevām viltota, nesola vairs garam nekādu veselīgu barību, un tālab, tā vārgulība tagadējā laikā gara dzīvē savu augstāko pakāpi ir sasniegusi.
Tālab man vajag ķerties pie ārkārtīgiem līdzekļiem, un daudziem no meklētājiem diktēt Manu gribu un sajēgu par Mani, un Manu būtību ne vien sirdī, bet arī uzrakstīšanai un, proti, vienkāršā veidā un zemībā nolaižoties, Man vajag cilvēcīgi runāt un satikties, kaut gan arī tas atkal taps par piedauzīšanās akmeni, par ko daudzi pasmiesies.
Tomēr turpiniet vien jūs tālāk, saņemt šos vienkāršos vārdus kā tīro gara barību no Manas rokas, kā no jūsu debesīgās audžu tēva, un jūs samanīsiet sava gara paēdināšanu, kur citi, salkdami meklē pēc kaut kā, ko viņi tomēr ar savu prātu nevar atrast.
Tāpat kā Es ar kapteini pavisam vienkārši satikos (Mateja ev. 8. nod.), Es brīnījos, kad viņš Man stāstīja par savu mājturību, turpretim, tā, taču, Man bija sīki pazīstama; tā izturos Es vēl tagad, Es ļauju mani lūgt un ar mani runāt, un priecājos, kad Es atrodu ticību; Es palieku tas mūžīgi nemainošais Dievs, vēl tagad gluži tas pats, kāds Es jums kā Jēzus esmu parādījies, un tagad atkal kā Jēzus zemībā nolaizdamies, pazemībā un mīlestībā gribu ieiet sirdīs, lai tur dibinātu Savu miera valstību.
Tālab, kas te lūdz, lai Es nāku, tam jārūpējas arī par saņemšanu, lai Es atrodu Manai uzņemšanai tīrītu vietu. Mana gudrība par to pie katra viņa dzīvē ir rūpējusies, lai viņam būtu iespējams šo kluso darbu veikt, un pie tā viņam netrūks Manas palīdzības. Āmen. — Jūsu Tēvs Jēzū.
— 2. novembrī 1879. g. caur T. B.