“Sāpīga šodien ir izpirkšana būtnēm, kas nāk dzīvot uz Zemes! Taču jāatceras, ka visas sāpes, kas eksistē uz Zemes, ir cilvēku radītas! Vai var būt vēl lielāks pilnīgums Manā tiesā, ja Es ļauju tiem pašiem, kas dzīves ceļā ir kaisījuši ērkšķus, tagad nākt tos arī novākt?”
Ir tikai Viens, kas ir cienīgs iztiesāt to cilvēku kļūdas, kas ir atbildīgi par haosu pasaulē. Un tas ir mūsu Tēvs, kas taisnīgā mērā katram dod to, kas tam atbilst, un ne vairāk, ne mazāk. Spriedumi, kurus mēs pešķiram savām valdībām un cilvēkiem, kuru pienākums ir vadīt tautu likteņus, vienmēr ir balstīti nepatikā, sāpēs, sapratnes trūkumā, personīgās interesēs un bezgalīgā daudzumā citu iemeslu, kas padara mūs par nederīgiem spriest taisnu tiesu pār saviem brāļiem. Savukārt mūsu Tēva tiesa ir pamatota gudrībā, pilnīgā prātā, cēloņu pazīšanā un pāri visām — bezgalīgā, neieinteresētā un žēlastības pilnā mīlestībā.
“Cilvēki ir sagandējuši visas Manas institūcijas, un ir pienākusi, stunda, kad visi viņu darbi tiks tiesāti. To tiesu pienākas veikt Man, un tādēļ Es jums saku: “Esiet nomodā un izpildiet Manus mīlestības un piedošanas priekšrakstus.”
“Manas taisnības sirpis nāk izpļaut jūsu laukus, un Es deklarēju jums garā un patiesībā, ka viss, kam nebūs saknes labajā, tiks nogriezts, un viss, kas būs lieks, tiks iznīcināts.”
“Manā priekšā nāks tautu, nāciju un valstu vadoņi, un Es viņiem jautāšu, pa kādu ceļu viņi ir vadījuši cilvēku likteņus un ko tie ir izdarījuši ar savām tautām; Es viņiem likšu atskaitīties par savu brāļu maizi, par viņu darbu un dienas algu. Ja viņi savā sirdī Man uzrādīs vienīgi augstprātību, ārišķību un bagātību savās rokās, kamēr viņu tauta iznīkst badā un postā, cik tad liela būs viņu atbildība!”
“Netiesājiet, nenosodiet, pat ar vinu domu nevēlieties, lai Mana tiesa nāktu pār tiem, kas izraisa asinspirti starp tautām! Domājiet tikai, ka arī viņi, tāpat kā jūs, ir Mani bērni, Mani radījumi, un ka viņiem savas lielās kļūdas būs jānomazgā ar lielu atgriešanos.”
“Es jūs mīlu un vēlos, lai jūs būtu pilnīgi, un tādēļ Mana taisnība cilvēcē izpaužas nepielūdzamā veidā. Šajā laikā, kad inkarnētais gars jau spēj aptvert, pieņemt un izprast Manu tiesu, tiks iztiesāti visi pagātnes darbi, arī šķietami Dieva aizmirstie. Valdnieki, tiesneši, kungi un visi tie, kas kādā veidā ir sējuši ļaunuma sēklu starp saviem brāļiem, atradīsies Kunga tiesas priekšā. Bet Es jums saku, tā vietā, lai jūs saistītu ķēdēs, lai atņemtu jums gaismu vai pakļautu jūs mūžīgām mokām, kā cilvēce domā savā nezināšanā, Es nozīmēšu viņiem kādu misiju savā Pestīšanas Darbā ar mērķi, lai viņi tā tīrītu savu garu, izlabotu sastrādātās kļūdas un saprastu, ka Mana Tiesa nāk no Dievišķās Mīlestības.”
Redziet, tāda ir atšķirība starp tiesu, kādu mēs veicam, un mūsu Tēva tiesu! Mūsu tiesa ir pilna naida un tā iznīcina tos, kas ceļā ir kļūdījušies. Mēs tos ierakstām "melnajos sarakstos", mēs radām dokumentus, kas kalpo par "pierādījumiem" tiesā nākamajām paaudzēm un saglabājam tos vēsturei. Tie vienmēr ir slikti un kļūdaini. Taču mūsu Tēva tiesa ir mīlestības, piedošanas, taisnīguma un jaunu iespēju izlaboties lekcija, tā ir tiesa, kas māca, kas attīra un izglābj.
— Citāti no “Patiesās Dzīvības grāmatas”