Ir pazīstams teiciens, ka katrai tautai ir tāda valdība, kādu tā pelna, bet tā ir kļūda, jo neviena tauta nepelna piedzīvot tādas šausmas, kādām ir bijusi pakļauta cilvēku rase savas vēstures gaitā. Bet nekļūsim par savu valdību un cilvēciskās varas nesēju tiesnešiem, ja mēs gribam, lai izbeigtos iznīcināšana, sagandēšana un korupcija. Tāpat mums nav jārūpējas par skabargām svešās acīs, ja gribam redzēt piepildāmies apsolījumu par jauno Zemi un jaunajām Debesīm. Neaizmirsīsim, ka mūs mērīs ar to pašu mēru, ar kuru mēs mērām citus. Un pāri visam — atcerēsimies, ka it neviens no mums nav bez grēka, lai būtu cienīgs mest pirmo akmeni.
"Netiesājiet, lai jūs netiktu tiesāti! Jo ar to tiesu, ar kādu jūs tiesājiet, tiksiet tiesāti arī jūs un ar to mēru, ar kādu jūs mēriet, tiksiet mērīti arī jūs."
"Kādēļ tu redzi skabargu sava brāļa acī, bet negribi redzēt baļķi sava paša acī?"
"Kādēļ tu saki savam brālim: "Ļauj man izvilkt skabargu no tavas acs", bet redzi — tava paša acī ir baļķis? Liekuli! Izvelc vispirms baļķi no savas acs, tad tu redzēsi labāk, kā izvilkt skabargu no sava brāļa acs." (Mateja 7:1–5)
Vai visi esam kādreiz no lielākajiem sirds dziļumiem pajautājuši paši sev, kādu ieguldījumu mēs esam devuši, lai izbeigtu ļaunumu, kas ir ieligzdojies pasaulē, un arī — vai visi esam sev jautājuši, ar ko mēs esam palīdzējuši šim ļaunumām turpināt vairoties?
Bieži jautājot sev šīs lietas sirdsapziņas gaismā, Dieva reinkarnācijas likuma atzīšanas un Dieva Vārda studēšanas gaismā, es esmu sapratis, ka mūsdienu pasaules šāds stāvoklis nav kādu cilvēku grupu vaina, bet gan ikviens no mums, savā dzīves vēsturē ierakstīdams gan pareizos un labos darbus, gan arī kļūdas, pastāvīgi ieraksta dzīvē gan daļu no labā, gan no ļaunā.
"Es jums saku, ka jums savā cīņā nav jālieto spēks, vardarbība vai aizvainojoši vārdi. Jūsu ieročim ir jābūt gaismas vārdiem, kas atklāj patiesību, žēlsirdības darbiem, kas cietēju ietin mierinājuma starojumā, spēkam, kas nāk no jūsu lūgšanas un no jūsu domām."
"Es gribu mācīt jums izpildīt arī jūsu pienākumus pret tiem, kas valda pasaulē. Ja jūs vēlaties, lai viņu priekšraksti būtu labvēlīgi un taisnīgi viņu tautām, jums ir jāpalīdz tiem ar savām lūgšanām."
Ja tā vietā jūs viņus pametīsiet un tikai kritizēsiet viņu lēmumus, tad tā jūs ļausiet viņu cīņas sparam kristies un viņi būs atstāti kaitīgu ietekmju varā. Esiet kā miera sargpostenis!"
"Nevienam nav tiesību runāt par līdzcilvēku nepilnībām, jo kurš no jums ir pilnīgs? Nenosodiet nevienu, esiet labs paraugs cilvēkiem! Tā jums ir jādzīvo — kā mūžīga miera un laimības atspulgam."
Ja mēs ticam Dievišķajam taisnīgumam un gara eksistencei ikvienā cilvēciskajā būtnē, kas ir radīta kā Debesu Tēva līdzība, tad mums ir jāsaprot, ka ne pret kļūdās klupušiem cilvēkiem mums ir nesaudzīgi jākaro, bet gan pret tumsu, apjukumu, dumjību un neziņu, pret uzkundzēšanās tieksmi un brālīguma trūkumu.
Lai to visu sasniegtu, vispirms mūsu dzīve ir jāveido arvien garīgāka, neatslābstot ne mirkli, neatlaižot modrību tumsas priekšā, sūtot brālības un līdzcietības domas tiem, kas ir kļūdījušies savā ceļā (tai skaitā mūsu cilvēciskajiem līderiem jeb valdībām). Pastāvīgi mums ir jālūdz par viņiem, lai viņu sirdīs uzziedētu maigums, lai viņu prātā iekļūtu gaisma, kas ļautu tiem sadzirdēt sirdsapziņas balsi un saskatīt savus trūkumus un grīgi pacelties.
Mūsu ieročiem ir jābūt mīlestībai, tikumam un gudrībai, spēkam, pacietībai, patiesīgumam un piedošanai. Tādai ir jābūt mūsu cīņai un tādiem ieročiem, kurus lietot cīņā pret ļaunumu.
Lai izpildītu misiju, kura uzticēta mums kā cilvēciskām būtnēm un kā brālīgiem gariem, nepietiek ticēt, ka nedarot ļaunu, jau viss ir sassniegts. Dzīvojot tā, mēs esam tikai pasīvi vērotāji, bet mums ir jābūt aktīviem. Mūsu misija ir darīt labu, un to Tēvs mums ir teicis bezgalīgi daudzos gadījumos:
"Es zinu, ka ne visiem ir vienāda vainas daļa haosā, kurā jūs dzīvojat. Tā ir patiesība, bet Es jums saku, ka tie, kas nav kara izraisītāji, ir atbildīgi pat mieru."
"Meistars jums saka: jums nepietiek ar to, ka nedarāt ļaunu. Jums ir jādara labais, lai jūs kļūtu Manas Godības cienīgi."
"Cilvēki izsaucas: "Ja ir viens žēlsirdības un mīlestības Dievs, tad kādēļ labajiem ir jācieš slikto dēļ, taisnajiem par grēciniekiem? Patiesi, Es jums saku, Mani bērni: katrs cilvēks nāk uz šo pasauli ne tikai tādēļ, lai sasniegtu savu personīgo glābšanu; cilvēks nav izolēts indivīds, bet gan viņš veido daļu no kopuma."
"Vai cilvēka organismā necieš arī vesels un pilnīgs orgāns, ja slimi ir citi orgāni? Tas ir materiāls salīdzinājums, lai jūs varētu saprast, kādas ir attiecības
starp kādu konkrētu cilvēku un pārējiem."
"Ir jācieš labajiem par sliktajiem, taču labie nav pilnīgi nevainīgi, ja tie necīnās par savu brāļu garīgo attīstību. Kā indivīdiem ikvienam ir sava personīgā atbildība, bet, kā daļiņai no Mana Gara un tā līdzībai, jums katram ir dota griba un inteliģence, lai palīdzētu visu progresam."
"Kas šajā pasaulē varētu dot jums mieru un apklusināt visus karus, kas aptver tautas? Jums pieder tādas dāvanas, tās ir patiesais jūsu lielums, kas pamatojas pazemībā un labsirdībā."
— Garīgums.lv, 144000.net, citāti no “Patiesās Dzīvības grāmatas”