“Vai jūs nezināt, ka jūs esat Dieva nams, un ka Dieva gars iekš jums mājo?” — Jā, Mani mīļie, “vai jūs to nezināt?” — tā jautā Mans Pāvils. — Cik maz Manu bērnu to zina, kas viņi ir un kam viņiem jābūt! Viņi skrien akli apkārt, un tikai tumša un neskaidra doma ir viņiem par Mani. Cik tālu taču vēl ir vairums no skaidras zināšanas par Mani, no tīras Manas būtības un īstenības atzīšanas! Visur Mani meklē un visur Mani pielūdz, tikai ne tur, kur Man vistuvāki ir, savas paša dvēseles mūžīgās esamības vidū!
Un pat jūs, kas Mani atzīstiet un savās sirdīs mīliet, vai jūs arvien un visur apzināties, kas jūs esat un kas iekš jums mājo? Cik bieži arī jūs padarat Man svētīto vietu par tirgus vietu, kur vērši, ēzeļi un cūkas paceļ balsi. Un ja arī tie nav taisni tie viszemākie dzīvnieki, kas tur svētīto klusumu traucē, tad tomēr diezgan bieži vēl ir baloži un putnu pārdevēji, kas pie jums līdz pat vissvētākai vietai iespiežas.
Jā, mīļie bērni, jūs esat Mani tempļi, Mani mīlestības tempļi, kuros Es gribu dzīvot un mācīt! Tādēļ jums vajag sevi svētīt un tīrus uzturēt no visiem pasaules putekļiem, ka lai Man ar varu nav jāiejaucas, un ar Manu pātagu, kas ir trūkums un bēdas un visāds ļaunums, lai nav vajadzīgs no jums izdzīt visu to, kas ir netīrs. — Laimīgs ir tas, kas savu svētnīcu sargā un tikai savai karstai bērna mīlestībai, kas ir patiesais augstais priesteris Manā priekšā, atļauj ieiet savas sirds vissvētākā vietā.
Tur tāds bērns tad atradīs “Izraēla Svēto”, kas ir patiess un labs Tēvs visiem, kas viņu meklē. Visa dievišķā Tēva mīlestība še gaida uz bērna mīlestību ar izplestām rokām un visas pamācības un visa debesu pilnība še kļūs bērnam par daļu. — Jā, Manas mīlestības bērniem stāv ieeja visusvētajā vietā vienmēr atvērta. Tīrajai bērna mīlestībai ir tiesības še katrā laikā brīvi ieiet un iziet. Un uz bērniem še vienmēr gaida mīlēdams un pamācīdams Tēvs, kas ir tas Kungs Dievs Cebaots, kuram visa dzīvība dod godu.
Nāciet, jūs bērni, ka ir mīlestība, un ņemiet it labi vērā tās mācības, kuras jums dod mīlestība! Jums ir jābūt mūžīgās dzīvības tempļiem, un nekāda nāve lai nemājo jūsu sienās. Jums ir jābūt dzīviem caur mīlestību. Un mīlestībai ir jātop jūsos mācītai un pasludinātai. Un mīlestība lai atbalsojas no sienām, un mīlestība lai skan no jumtiem, un mīlestība lai dzied un skan jūsos un no jums, Maniem dzīvajiem tempļiem!
Ņemiet to vērā un uzklausaties: Mani bērniņi, kas Mani sirdī nes, ir Mani patiesie tempļi un baznīcas, caur kuriem Es savu debesu gaismu izplatu. Un jo vairāk tādi dzīvi tempļi tagad tiks celti un atvērti, jo gaišāk Mana mīlestības gaisma spīdēs cauri pasaulei. Un tad pilnam patiesīgi un dzīvi svētā, mūžīgā Jeruzāleme nolaidīsies no debesīm no Dieva, un Dieva svētums būs iekš tās. — Lai priecājas tie, kas var ieiet šinī gaismas un dzīvības pilsētā, tur būs prieks mūžīgi! — Āmen.
— Caur J. F. B.