Viena no tām rīkstēm, ar kuru Man šodien vajag zemes cilvēci pārmācīt, saucas par laulības dzīves grūtībām. Bet arī šo tautu rīksti neesmu Es cilvēkiem sagatavojis, turpretim viņi paši bija un ir šī sava cietā pārmācības līdzekļa sagatavotāji. Ja viņi būtu uz Manu balsi klausījušies un Manas svētības pilnās dzīves kārtības baušļiem paklausījuši, tad viņi neko nezinātu no laulības dzīvs jukām un grūtībām, bet būtu kā pie dvēseles un miesas veseli laulāti draugi svētlaimīgus priekus baudījuši caur ciešo savienību ar Mani un Manu dievišķo spēku.
Pa saviem neticības un patmīlības ceļiem iedami, cilvēki ir visās zemes joslās no vissvarīgākā Manas dabas kārtības pamata virziena attālinājušies un ir arī gandrīz pilnīgi pārtraukuši sakaru ar Manu svēto Garu. Ar tādu stulbumu un stūrgalvību, kuriem līdzīgu nav, viņi iznīcināja tos uzturētos, no Manis plūstošos dzīvības spēkus, un tagad viņi stāv skatīdamies drupu laukā, šķēpeļu kalna priekšā.
Arī patiesās laulības dzīves laime gāja pazušanā. Jo netika vairs ievērots Mans pirmais laulības pamata likums, ka tikai viena sieva ir vienam vīram no Manis radīta un savstarpējai papildināšanai un aplaimošanai nolikta. Savtīgā baudas kāres nepiepildāmība abēja dzimuma cilvēkos neļāvās vairs no Mana Gara balss vadīties, turpretim sātaniskie miesas kārības gari ieguva valdību cilvēkā un iedeva viņam tās domas kā “prāta mācību”, ka cilvēkam savu īso zemes dzīvi vajag pilnam un neierobežoti izbaudīt, kamēr viņš ir jauns un baudas spējīgs; beidzot jau tomēr nāk nāve un iznīcība.
Ar to jau bija iznīcināts laulības pamats un atbalsts un vīrs un sieva tapuši par patiesās, mūžīgās laulības debesīgās laimes izpostītājiem. Tagad nu tika tās visgatavākās un visvērtīgākās abēja dzimuma sulas spēki visai nesvētīgi izšķiesti. Miesas un dvēseles elementi, kuriem vajadzēja tapt no vīra un sievas par atspirdzinošu, prieka un dzīvības pilnu spēka izstarojumu, tika un tiek nožēlojamā kārtā noblēņoti un izlieti noteku traukā. Bet taisni šie minētie izstarojumu spēki ir tā vissvarīgākā laulības saite. Uz viņiem atbalstās tā slepenā, bet varenā dzimumu pievilcība.
Vīram un sievai ir vajadzīgi un tie viens no otra savstarpēji bauda šos miesīgi dvēselīgos un arī tīri garīgos no cilvēka izejošos spēkus, kuri pastāv no visai dzīvām, it kā ar elektrību pielādētām dzīvības dzirkstelēm. Kad laulātie draugi savā laulības dzīvē jeb ārpus tās izšķiež šīs sulas, no kurām šīm dzīvības dzirkstelēm jānogatavojas, tad ir skaidrs, ka no tādas izstarošanas, nekāds spēks vairs nevar būt sagaidāms un sajūtams. Nedz vīrs, nedz sieva tad vairs nevar ikdienišķas dzīves satiksmē no otras puses to atspirdzinošo iespaidu saņemt, kas dvēselīgo mīlestības sajūtu modina un uztur, un tā atdziest savstarpējā pievilkšana un mīlestība, ja pat ierodas pretīgums, riebums un ienaids. Un laimīgais, mīlestības uzturētais miera stāvoklis griež ceļu nemiera, strīdus un cīņas garam, un laulības dzīve paliek par mūžīgu karu. Laulības dzīves grūtības ir gatavas.
Ja tādā laulības dzīvē nāk bērni, tad viņi ir visai traucējoša un nepatīkama parādība, un tur pastāv tā cenšanās viņu dzemdināšanu jeb piedzimšanu aizkavēt. Bet Es neesmu cilvēkiem dzemdināšanas spējas devis tukšai un nelietīgai baudai, bet viņu dzimuma vairošanai. Bet kairinājuma tieksmi Es esmu tikai kā līdzekli pie šī svētā nolūka pielicis klātu, un šos dzemdināšanas spēkus lai cilvēks neizšķiež baudas kārīgi, bet lai sevī noved līdz pilnīgai gatavībai. Un ja viņš ar tiem negrib vai nevar jaunu cilvēka dzīvību dzemdināt, tad lai viņš tos sevī sakrāj vai pārvērš garīgos radītāja spēkos, kuri ikkatram cilvēkam, lai būtu vīrs vai sieva, viņa ikdienišķā dzīvē visādos veidos ir vajadzīgi, un tos sev par labu un lielu svētību var izlietot.
Jaunas auglīgas, gaismas un spēka pilnas domas izceļas tanī cilvēkā, kas savas augļa dīgļa sulas pie sevis sakrāj un pārvērš garīgās. Un pie šīm labām domām tādam saprašanas pilnam, šķīstam cilvēkam ir arī gribas un darbības spēks, uz to laimīgu un sekmīgu izvešanu. Tas patiesais panākumu noslēpums veikalniekiem, zinātniekiem, garīdzniekiem, valdniekiem, māksliniekiem, valstsvīriem, jā pat ķēniņiem, karavadoņiem un iekarotājiem ir šķīstība un atturība. Jo tikai kas taupa un krāj, nāk pie turības un varas, un gluži tāpat tas ir ar cilvēka dzemdināšanas un radīšanas spēkiem. Turpretim kas zeltu izmet pa logu ārā renstelēs, tas nekad netaps par Kresu, bet drīzi paliks par ubagu. Un kas no manis dotos dzemdināšanas spēkus izšķērdē, tam klājas gluži tāpat, bet kas viņus krāj, nāk pie bagātības un apbrīnojamas, panākumiem bagātas varas visās lietās. Un ne vien viņa radošās domas un darbi vairojas un pastiprinās, bet arī viņa izstarojošie spēki tiek vareni pielādēti ar dzīvības enerģiju, kas līksmi un atdzīvinoši tiek no visas apkārtnes un it sevišķi no otrā laulātā drauga sajusti.
Tādā laulības dzīvē tad nāk kā ārēja, tā garīga laime un labklājība pa durvīm iekšā. Bērni tādam pārim nav nekāda nasta un nepatīkama parādība, bet viņi tiek ar prieku saņemti no Dieva rokas un ar mīlestību un dziļu atbildības sajūtu kopti un audzināti. Tur arī netrūks debesu svētības. Un ar šo palīdzību tad arī grūtos laika apstākļos tāds šķīsts, ar Dievu savienots laulāts pāris varēs uzaudzināt dižu skaitli veselīgu un labas dabas bērnu par krietniem, laimīgiem cilvēkiem, kuri reiz vecumā viņiem būs par atbalstu un neizsīkstošu prieku.
Lūk, tā var tikt laulības dzīves grūtības tagadējā laikā caur šķīstību uz Mani un Manu mūžīgo kārtību dibinātu laulības dzīvi novērstas. Caur tādu cilvēku dzīvi tad arī tiks pamazām visas saimnieciskās grūtības novērstas, kuras savu pēdējo cēloni visas tāpat satur nedievišķā, nevaldāmā tagadējā dzīves patmīlībā. Kurš cilvēkiem un pats sev grib palīdzēt, tas lai tad cenšas no jauna savienoties ar Mani, to visas dzīvības un patiesās laimes pirmavotu, un tas lai tura Manus baušļus un kārtības noteikumus. Ceļš tam pastāv tas vienīgi īstais un patiesi caurspiedošais dziedināšanas līdzeklis priekš visas cilvēces.
Ja nu tagadējā laika cilvēki meklē pēc atrisinājumiem, tad tie izpalīdzēšanas priekšlikumi būs it visai dažādi. Pilnīgi neticīgie, tā sauktie brīvdomnieki, kas tikai ar redzamo pasauli rēķinās, domās arī tikai par materiāliem līdzekļiem un ceļiem, un proti, pie tādiem, kas jūtu baudījumu neierobežo, bet pēc iespējas ļauj netraucēti attīstīt. Viņi sludina viegli šķiramas laulības, ieņemšanas novēršanu un pēc iespējas dzemdību kavēšanu, kur nekas nav bīstams. Tā ir šo apstulboto īsti sātaniskā, dzīvību maitājošā gudrība! Pie tam vēl viņi domā, ka brīnumprātīgi rīkojas. Viņi neapdomā, kādu briesmīgu dzīvības un spēku izšķiešanu un iznīcināšanu viņi ar to uzsāk un ka caur to tautas ķermeņa šūniņa, ģimene, tiek pilnam izpostīta un cilvēce tā sakot ātrajam dilonim par upuri nodota.
Citi cilvēki, kas vēl kristīgam garam stāv tuvāki, atsauksies uz Manu vārdu un Maniem baušļiem un arī tagadējā laikā ar stingrību prasīs to izvešanu, vismaz no citiem. Bet kā lai šie ar savu mirušo ticību un ticības rosīgumu izlaužas cauri, kad viņi vairs nevar cilvēkiem pienest patieso mīlestību uz Mani, to Debesu Tēvu iekš Jēzus, tāpēc, ka viņiem pašiem ir vēsas sirdis un tikai vēsa prāta ticība! Šie burta kristīgie un liekuļotāji neko neizdarīs pret milzīgo neticīgo pulku; jo viņu ticības sprediķiem nav nedz patiesas gaismas, nedz ugunīga, atdzīvinoša spēka. Viņi atsitīsies atpakaļ un izskanēs kā jūdu vaimanu un lūgšanu skaņas pie raudu mūriem Jeruzalemē. Jūtu baudas kārē pasaules cilvēki, kas pēc jūtu brīvības tvīkst, aizies, kaut ne likumu došanā, tad tomēr patiesajā dzīvē, pāri viņiem, kā jūs mēdzat sacīt, projām pie dienas kārtības.
Un tā tad nākamajos laikos visos šinīs jautājumos pagaidām no tautām nevarēs tapt atrasts un ievests nekāds laimīgs atrisinājums. Lietas varēs grozīties un grozīties tikai ap vajadzības soļiem, jeb nepilnīgiem darbiem. Un katrs no tagadējās neticīgās, pasaulskārās cilvēces spertais solis, līdzās niecīgajam labumam, uzrādīs pārsvarā esošo ļaunumu un postu, jo trūkst Manas svētības un viņai vajag trūkt.
Tādēļ, Mani mīļie, kas jūs Manā gaismā stāviet, nelauziet savu galvu par to, kas būtu darāms, lai tagadējā laika laulības dzīves lielās grūtības novērstu. — Šim laikam un šai pasaules cilvēcei vajag iznīkt un pa priekšu savu būtību pilnīgi izdarbināt, ka lai caur šiem piedzīvotiem iznākumiem cilvēces dzimums tiktu pamācīts un Manas debesu gaismas uzņemšanai sagatavots un uz to ar ilgām pildīts.
Tādēļ atstājiet pasaules cilvēkiem viņu pārdomājumus un slēdzienus un dodaties jūs paši pēc iespējas uzticami Manā, jums labi pazīstamā kārtībā, tad jūs ne vien priekš sevis un saviem mīļajiem atradīsiet to vissvētīgāko ģimenes laimi, bet ar savu dzīves piemēru dosiet arī akli maldošiem pasaules cilvēkiem to vislabāko un spēcīgāko mācību un paātrināsiet pasaules notikumu attīstību uz labu.
Tad arvien vairāk un vairāk pamodīsies jauna mīlestības ticība un izplatīsies visās tautās. Un beidzot, pamodināties ar Manu palīdzību satvers varu un visu no jauna veidos pēc Manas kārtības, un tad arī svētā laulības būtība no jauna tiks atklāta un cieņā likta, un laulības dzīves mokas visur zudīs, kur Mans Gars un Mana kārtība valdīs.
Šinī starplaikā neejiet tiesā tik asi ar tiem, kas vēl ir akli un negatavi, jeb kuriem viņu dabīgā stāvokļa karstums vēl neatļauj dzīvot pēc Manas kārtības. Es pats esmu pacietīgs Savās prasībās un spriedumos, tāpēc, ka Es it labi zinu, ka jūs cilvēku dvēseles visas esat kritušas un nomaldījušās un no smagajām tumšās matērijas saitēm tikai pavisam pamazām varat augšām celties.
Tādēļ esiet arī jūs gan stingri paši pret sevi, bet pilni pacietības pret saviem brāļiem un māsām. Lai nenotiesā un neatstāj neviens vairāk uz priekšu ticis laulāts draugs to mazāk uz priekšu tikušo, bet lai panes viņa negatavību un vājību, līdz arī viņš caur Mani un Maniem kalpiem ir nogatavots! Es jau arī neuzspiežu nevienam cilvēkam Savu gribu, bet audzinu jūs uz patiesu patstāvību un pilnību tanī pēc iespējas vislielākā brīvībā.
Piespiestai Manas kārtības turēšanai nav Manā priekšā nekādas vērtības. Un ar varu arī jūs nevarēsiet ne to vismazāko labumu nogatavot pie sava laulātā drauga vai cita kāda līdzcilvēka. Turpretim kad Es svētīšu jūsu maigo mīlestību, pacietību un žēlsirdību arī laulības dzīvē ar gatavojošiem Manas dzīvības saules stariem, un jūs drīkstēsiet piedzīvot augļus pie dvēselēm, kur jūs tos tikko iedrošinājāties cerēt.
Šodien nu apmierinieties ar šiem mājieniem par tiem šī laika jautājumiem, kas jūs un daudzus citus nodarbina! Mūžības gaismā viss ir vienkāršs un skaidrs, kas pasaules spogulī bieži parādās neskaidrs un ar nelaimēm piesātināts. Āmen!
— 7. jūlijā 1931. g. Caur W.T. L.