Redziet, viss jūsu uzdevums ir, bija un mūžīgi būs — mīlēt, tas ir mīlēt Mani ar tīru un dievišķu mīlestību un tādā pašā veidā arī jūsu brāļus un māsas. Atbilstoši Manas mīlestības pakāpei jūsos, Es jums to došu, jo Es visā Savā būtībā esmu Pati Mīlestība. Ja jūs Mani mīlat ar visu savu spēku, tad jūs visi esat Mani mīļotie bērni. Šī Mana Mīlestība bija arī tā, kas apaugļoja Mariju, Manas fiziskās būtnes māti. Un šī Mana fiziskā būtne ir arī jūsu patiesais Brālis, kas ir pietiekami spēcīga nest jūs visā pacietībā un maigumā kā mazos brāļus un māsas un arī vadīt jūs kā pieaaugušos brāļus un māsas. Kas vien vēlas nonākt pie Tēva, lieciet tik viņam griezties pie Manis kā pie Tēva ļoti mīlētā Dēla, kurš vienīgi ir jūsu patiesais brālis, pilns augstākās mīlestības un gudrības. Tādēļ jums nav vajadzības ar visiem saviem lūgumiem un vajadzībām griezties pie kāda cita, kā vienīgi pie Manis.
Redziet, sveiciens Marijai pasludināšanas laikā nāca no viscēlākajiem un vissvētākajiem Dieva debesu augstumiem visā Viņa Gara spēkā un varā tā, lai Tēva mīlestība kļūtu jums par patiesu Brāli! — Vaicājiet paši sev, kāds sakars jums šodien ir ar šo sveicienu. Marijai tas vairs nav vajadzīgs, un Viņa arī vairs pēc tā neilgojas. Labāk par katru no jums Viņa zina, ka Mana auss ir asāka nekā Viņas un Mana acs dzidrāka, tāpat Mana mīlestība, lēnprātība un maigums nav salīdzināmi ar nevienu citu, pat visaugstāk svētīto debesu garu mīlestību, lēnprātību un maigumu.
Patiesi, jūsu neziņa un jūsu lielā kļūdīšanās sagādātu jums tikai vilšanos, ja vien Es Savā ārkārtīgi lielajā mīlestībā pret jums pastāvīgi neasteigtos pieņemt kā Sev veltītu visu to, ko jūs veltat Viņai vai citiem svētītajiem.
Redziet, tādēļ es svētīto ausis daru kurlas (pret tādu neatbisltošu godināšanu) un viņu acis aklas, lai jūsu lielā muļķība netraucētu viņu svētību.
Marijai un ikvienam svētajam ir liels prieks par ikvienu, kas meklē Mani. Viņi jebkurā laikā būtu gatavi kalpot meklētājam, atbilstoši Manai mīlestībai viņā, un caur ko viņi arī saprastu, kas tiem vēl trūkst. Tādēļ arī ir bezjēdzīgi pūlēties sasniegt žēlastību kaut kur citur, nekā tieši Manī, jo vienīgi Es esmu durvis, kas ved pie Tēva, kurā mīt visa godība. Kas neieiet caur Mani, tas tur nenonāks.
Jūs, protams, varat ar cieņu un mīlestību atcerēties visu, kas saistāms ar Manu Zemes dzīvi, un tādā veidā iztēloties visas Manas lielās, žēlastības pilnās mīlestības izpausmes. Tas Man būtu patīkami. Bet ja jūs to gribat pārvērst par pļāpīgām lūgšanām, tad jūs jau esat kļuvuši par muļķiem, vai jūsu aklo vadītāju lielais aklums jūs par tādiem ir padarījis un jūs esat tikuši apmuļķotu apmuļķotāju apmuļķoti.
Bet tagad visā augstākajā patiesībā Es esmu rādījis jums šīs lietas apstākļus, un nu jums attiecīgi ir jārīkojas, ja jūs gribat būt viena un tā paša labā Tēva patiesi bērni un Marijas — kura mīl jūs tāpat, kā jūs mīlat Mani — Dēla patiesi brāļi. — Āmen.
— Caur Jakobu Lorberu, svētdienā, 26. aprīlī, 1848. No grāmatas “Himmelsgaben” (Debesu dāvanas)