7. Trīsvienības svētdienā — “15. Sargieties no viltīgajiem praviešiem, kas nāk pie jums avju drēbēs, bet iekšienē ir plēsīgi vilki! 16. No viņu augļiem jūs tos pazīsiet. Vai no ērkšķiem novāc vīnogas, vai vīģes no dadžiem? 17. Tā katrs labs koks dod labus augļus, bet nelabs koks dod nelabus augļus. 18. Labs koks nevar dot nelabus augļus, un nelabs koks nevar dot labus augļus. 19. Katrs koks, kas nedod labus augļus, tiek nocirsts un ugunī iemests. 20. Tātad pēc to augļiem jūs pazīsiet tos. 21. Ne katrs, kas man saka: Kungs! Kungs! ieies debesvalstībā, bet kas izpilda mana Tēva gribu, kas debesīs, tas ieies debesvalstībā. 22. Daudzi man sacīs tanī dienā: Kungs, Kungs, vai ne Tavā vārdā mēs pravietojām un Tavā vārdā neizdzinām ļaunos garus, un Tavā vārdā nedarījām daudz brīnumu? 23. Un tad es viņiem pasludināšu: Es nekad jūs neesmu pazinis; atkāpieties no manis, jūs ļaundari!” — Mateja ev. 7:15–23
Visā šinī nodaļā ir runa par dzīves likumiem, kā tie, pamatoti Manā mācībā, jāievēro, lai ļaudis, — sevišķi tajā laikā Mani mācekļi un klausītāji — zinātu, kā viņi savus pašu reliģijas likumus varētu īstenot dzīvē. Tā kā sevišķi tajā laikā Mozus likumu izskaidrošana nenotika pēc Mana prāta, Man bija jānāk pašam, lai jūdiem nodotās reliģijas garīgo dzīvības koku glābtu no satrūdēšanas, lai tas atkal nestu augļus, kam, — tālu no pasaules ieskatiem — būtu jāatbilst Manai garu valstij.
Es visā šajā nodaļā mācīju patiesību ar citu kļūdām, kā arī piesardzību — Manu mācību katram nesniegt bez sagatavošanas, tālāk labdarību un mīlestību, kas cilvēkiem pēc Mana piemēra jāparāda citiem. Jūs redzat tuvāka mīlestības likumu plašākā nozīmē izskaidrotu un pie tam tiekat darīti uzmanīgi uz to, ka šīs Manas prasības nav tik vieglas, jo spējai uzupurēties par Maniem mīlestības baušļiem stāv ceļā pasaules kārdinājumi un viegli virsroku guvēja pašmīlestība.
Es nesludināju neko jaunu, bet izskaidroju tikai Saviem mācekļiem un piekritējiem jau zināmo tā patiesākā nozīmē, lai tad viņi arī citiem varētu darīt zināmu baušļu patieso saturu. Tādēļ Man vispirms skolotājiem un tad mācāmiem bija jādod zināma mēraukla un pazīmes, pēc kādām pirmie var pazīt savus patiesos zināt kāros un ticīgos, bet pēdējie savus skolotājus un šķietamos skolotājus jeb praviešus var atšķirt no īstiem, patiesiem. Tādēļ pazīmes ir minētas līdzībās. Dažos teicienos ir teikts, ka ar vārdiem vien nepietiek, lai citus pārliecinātu, bet ka darbiem jābūt pierādījumam, ka tas, kas māca, ir tiešām pārliecināts par savu vārdu patiesību.
Šis mērogs jālieto klausītājiem, lai atšķirtu viltus vadoņus no īstajiem, jo citādi viņi, maldu skolotāju pievilti, var nokļūt uz pavisam nepareiziem ceļiem.
Savus klausītājus Es toreiz darīju uzmanīgus uz to tādēļ, ka Es iepriekš zināju, ka pēc Manas aiziešanas blakus Maniem mācekļiem uzstāsies arī citi, kuri zem Manas mīlestības mācības apsega meklēs tikai savu labumu. Es viņiem arī iepriekš teicu, kāds liktenis būs šiem viltus skolotājiem, kā arī tiem, kuri uz tādām māņu mācībām ceļ savu garīgo labklājību, kad viņu dzīves kuģi apdraudēs garīgas un fiziskas vētras, kurās varēs mierīgi raudzīties nākotnē — lai kāda tā būtu — tikai tas, kurš pēc Manas mācības dzīvo. Es salīdzināju viņus ar ļaudīm, no kuriem viens savu namu cēlis uz klints, otrs uz smiltīm.
Tas, ko Es tajos laikos esmu Saviem mācekļiem un piekritējiem devis kā dzīves likumus līdzi viņu ērkšķainajā ceļā, ir derīgs visos laikos, arī tagad un turpmāk, jo Mani vārdi ir mūžības vārdi un mūžībai. Tie nakad nevar paiet jeb kļūt nelietojami, jo tie, tāpat celti uz Manas patiesības klints, sastāda Manas garu debess templi.
Tā kā tad, arī tagad der šis atgādinājums. Tam jābūt par mērauklu tiklab vadoņiem, kā arī tiem, kas nodevušies viņu rokās un to viņiem grūtos un vēl grūtākos — nākamos — laikos, prasa mierinājumu un palīdzību.
Mana mīlestības mācība ir jau lielā mērā nelietīgi lietota, un daudzi ir krituši par upuri maldu mācībām, bet tagad ir likts cirvis pie koka, kas nomaldījušos tik ilgi apēnoja un tā aizkavēja īstās, dievišķās gaismas nokļūšanu pie viņiem.
Iekams Es nāku, visas ēnas — garīgā ziņā — jālikvidē, jo Es esmu gaisma un ēnu neciešu. Mana mācība ir dota, lai apgaismotu visus garīgās un materiālās radības stūrus. Jūsu šķietamajai dzīvei gan ir gaismas un ēnas puses, kā jūsu zemei diena un nakts, bet tas vajadzīgs, jo jums kā visai materiālajai pasaulei, blakus darbībai jābūt arī mieram, kurā patērētajam jātiek atvietotam un organismam stiprinātam tālākai darbībai. Bet tā tas nav garīgajā pasaulē. Tur nav nakts, izņemot to, kuru gari paši sev sagatavo. Tur ir mūžīga gaisma, mūžīgs siltums, mūžīga mīlestība, mūžīga darbība. Aplūkojiet tikai savas dvēseles. Arī tās, lai gan saistītas ar zemes miesu, neguļ, bet dienu un nakti strādā pie savas garīgās miesas, lai to ienestu lielajā viņā pasaulē iespējami pilnīgu.
Tāda pati cenšanās ir visai garīgai radībai, un kas tai grib pretoties, tas iet pretī savai bojā ejai, kā jums arī tagadējais laiks to ļoti skaidri rāda. Iekārtas, kas tiek uzturētas kopš gadu simteņiem, lai cik viltīgas un labi aprēķinātas tās būtu un lai tām būtu jāizplata tik daudz laba, — ir tomēr tikai uz smiltīm celti nami, kas nevar stāvēt pretim lietus gāzēm un Manas dievišķās patiesības gaismas vētrām.
Kā kaļķakmens, saskaroties ar jūsu atmosfēras dzīvības vielu jeb skābekli, sadalās, maina savu kompakto veidu un kā smalki putekļi dodas vējos, izzusdami uz visām pusēm, neatstājot ne mazākās sava agrākā sastāva pēdas, ja tas, sajaukts ar smiltīm, netiek izlietots kā starpnieks citā veidā ēkas stiprumam —, tā ies arī pasaulīgajām iekārtām. Bet tā kā tāda tik ilgi pastāvējusi ēka un tās uzturētājs tik viegli nepadodas apstākļu spiedienam, tad Es jums visiem uzsaucu: “Sargieties no viltus praviešiem, kas nāk pie jums avju drēbēs, bet iekšēji ir plēsīgi vilki.”
Es ļoti labi zinu, ka daudzi šo Manu tagad jums tieši doto mācību sākumā apsmies un par to šaubīsies, un ja tādā veidā viņiem neizdosies savu mērķi sasniegt, tad viņi apņemsies Manu mācību lietot kā aizsegu, lai sagādātu sev eksistenci; bet te ir vietā tas, ko Es reiz teicu Saviem mācekļiem: pēc darbiem jūs viņus pazīsiet, vai viņi ir patiesi, dedzīgi Manas mācības izpildītāji, vai tikai sludinātāji vārdos.
Nekur nav vajadzīgs tik daudz uzmanības, kā taisni tur, kur šie viltus pravieši un Mana vārda viltus izskaidrotāji redz, ka visām viņu pūlēm nav nekādu panākumu un ka viņiem vai nu jālabojas, vai jāiet bojā, — jo tad viņi izlietos visus līdzekļus, kuriem jāved atkal pie viņu agrākā spožuma, pie viņu agrākās varas.
Tādēļ še atkal der Mans atgādinājums: Esiet gudri kā čūskas un vientiesīgi kā baloži, lai jūs savu lielāko pretinieku viltu jau no tālienes manītu un ar savas sirds vientiesību novērstu visas indes bultas no sevis un saviem ticīgajiem. Ja arī dažas jūs trāpīs, tad tās jūs vedīs samaitāšanas vietā uz dzīvību.
Cik ļoti jums, ticīgajiem un Mana patiesā mīlestības vārda godātājiem šīs nodaļas sākums noder, pie kam tas jums ieteic pacietību un maigumu, tāpat arī tālākais saturs ir jums piemērots, proti — ka jums jādara savi piekritēji uzmanīgi uz visām briesmām, kas viņiem draud pasaules mudžeklī — kur blakus patiesajam izplatās nepatiesais, blakus īstajam škietamais — lai visi, viltus skolotāju un viltus praviešu maldināti, to vietā nevaino jūs par krāpšanu.
Tādēļ esiet arī uzmanīgi kā čūskas un neticiet arī akli katram, kas jums tuvojas un lūdz debesu maizi jeb — kā eveņģēlijā teikts — man teiks: “Kungs, Kungs.” Tiem ir pavisam citi nolūki, nevis sekot jums; tie grib tikai caur jums uzzināt, kas varētu kalpot viņu mērķim.
Lasiet šo evaņģēliju īsti bieži. Tanī ir daudz vairāk garīgu, dziļu patiesību, nekā Es še jums varu dot. Ievērojiet sacīto, lai arī jūs savu namu neceltu uz smiltīm, bet uz paļāvības stiprās klints. Citādi jums ies tāpat kā daudziem, kuri pēc mazākā garīgā vai materiālā negaisa zaudē līdzsvaru un nezina, kā viņiem varētu dot padomu vai palīdzēt.
Daudzus vārdus un vēl vairāk garīga Es jums dodu tūkstošos veidu. Šajā svētdienas sprediķī jūs saņemat Manu vārdu atslēgu, ko Es reiz esmu devis Saviem mācekļiem un pirmajiem skolotājiem.
Un vai jūs zināt, kādēļ viss tas notiek? — Redziet, tādēļ, ka Es par daudz labi zinu, kā turpmāk izveidosies laika apstākļi, kuros arvien vairāk vajadzēs stiprumu, drošību un stipru izturību. Pie daža tiks izmēģināts, vai viņš savu garīgo namu ir cēlis uz Manas ticības un mīlestības mācības klints, vai ir apmierinājies tikai ar Manu vārdu lasīšanu un klausīšanos, kas līdzinās namam uz smiltīm, jo tā kā vējš aizpūš vai lietus aizskalo smiltis, tāpat laiks izdzēš dzirdētos vai lasītos vārdus no atmiņas.
Stiprie būvakmeņi Manai un jūsu nākošai dzīvojamai ēkai ir darbi — darbi, darīti uz Dieva un tuvākā mīlestības pamata. Tikai tie ir paliekoši, dod jums mieru un prieku un spīd kā jauks piemērs citiem, kuri tad pēc jūsu labajiem darbiem jūs pazīs kā īstus un ne kā viltus praviešus un skolotājus, kuru sirds nav plēsīgu vilku, bet labsirdīga jēra sirds un izdveš ne naidu, dusmas, skaudību, greizsirdību jeb atriebību, bet tikai mīlestību, mīlestību izplata un atkal mīlestību grib gūt.
Tā jums jākļūst par Maniem izredzētajiem, kuriem ar Maniem vārdiem rokā jāizkliedē visas ēnas un šaubas un jāizplata lielās, par jums daudz augstāk esošās garu valsts gaisma, lai Manā atnākšanā būtu tikai viens Gans un viens ganāmpulks un tā dzīves vieta, zemeslode, tiktu pārveidota par paradīzi, kas tā reiz ir bijusi un kas ne Manis dēļ, bet no mīlestības radīto cilvēku dēļ, reiz ir gājusi zudumā. Āmen.
— No Gotfrīda Maijerhofera “Kunga sprediķiem”