“Nopietnībā starp mums runājot, tas Belcebuls jau ir tikai tāda alegoriska personība, ar kuru tiek apzīmēts vispārīgais visa ļaunā un sliktā jēdziens, kas atrodas vienīgi cilvēka gribas aplamībā. Ka caur pilnīgi visus labos likumus izzobojošas sabiedrības kopdarbību tad tāds sauktais Belcebuls no daudziem cilvēkiem tiek savstarpēji dzemdināts, kas turpmāk viņos nekam labam vairs neļauj rasties, tā ir jau sen nodarīta lieta! Jo tāds ļauns gars līdzinās morāliskai mēra dvašai un vienmēr samaitā tādā sabiedrībā sastāvošo cilvēku sirdis, ka viņi no sevis un caur sevi nekad nevar tapt labāki. Bet tur nav atkal vainīgs zināmais garīgi personīgais ļaunais Belcebula gars, bet gan no mazotnes pilnīgi ačgārnā un tātad sliktā bērnu audzināšana.”
— No J. Lorbera “Trīs dienu sarunām”